Da Kiellands stemor døde sommeren 1

Da Kiellands stemor døde sommeren 1887, ønsket han å flytte tilbake til barndomshjemmet ved Breiavannet. Den siste boka han utgav før han dro hjem fra Frankrike, var Sankt Hans Fest, et bitende angrep på Lars Oftedal og hans tilhengere, omtalt som «kaninene». Mange følte seg truffet, og da Kielland ved hjemkomsten sommeren 1888 bekjentgjorde at han ville stille som stortingsmann for Venstre, fikk han i klartekst vite at en stortingsplass for Stavanger var utenfor rekkevidde. Kielland tok da sikte på å bli redaktør, og skrev til Bjørnson: «Et blad i min hånd ville være en svøpe for byen og en fornøyelse for landet». Han la seg ut med mange, og det virker nærmest symbolsk at byen Stavanger allerede året etter Kiellands død rev familieeiendommen ved Bredevannet.

I årene 1889–1890 jobbet Kielland som redaktør for Stavanger Avis. Han skrev utrolig mye i avisen, men hadde få allierte og følte seg mer og mer hudløs. Han skrev i et brev: «Du vet man blir iakttatt av så mange onde øyne, som lurer på de skuffede miner». To år senere ble han borgermester i Stavanger, og i 1902 amtmann i Romsdals amt. Etter at han påtok seg disse vervene, som ble en økonomisk redning for ham, ble det ikke mer skjønnlitteratur. Det var regjeringen som utnevnte landets borgermestere, ellers hadde han neppe oppnådd å bli borgermester i hjembyen. Han var en samvittighetsfull embetsmann, men skammet seg over å tilhøre embetsstanden, som han hadde skjelt ut så grundig. I januar 1904, mens han var amtmann i Romsdal, hadde han akkurat lagt ut på en 5-ukers ferie på kontinentet med sin forlegger Hegel da han fikk bud om at det var brutt ut bybrann i Ålesund. Han tverrsnudde, og neste morgen kl. 7 stilte han i sydvest og oljehyre på gata i Ålesund og organiserte krisehjelp på en forbilledlig måte. Senere skrev han til venner at de 14 dagene brannen sto på, hadde vært «ja, jeg tør jo ikke si festtid – men akkurat noe for meg".

Resultater (latvisk) 1:

Kad KIELLAND pamāte nomira 1887. gada vasarā, viņš gribēja atgriezties bērnības mājām ar ezera Breiavannet. Pēdējo grāmatu viņš publicēja pirms viņš devās mājās no Francijas, bija Jāņu Fest, iznīcinošas Lars Oftedal uzbrukumu un viņa sekotāji, še turpmāk "trušiem". Daudzi juta, ka hit, un pēc tam atgriežas mājās vasarā 1888, Kielland paziņoja, ka viņš varētu darboties kā mp liberālās partijas, viņš saņēma skaidrā tekstā, lai zinu, ka Parlamenta sēdeklis, Stavanger bija ārā no sasniegt. KIELLAND notika, kad mērķis ir būt par redaktoru un Bjernsons rakstīja: "naža asmeni manā rokā būtu postu pilsētai un valstij prieks". Viņš ļāva sevi uzvarēt ar daudz, un šķiet, ka vistuvāk simbolisku Stavanger pilsēta jau nākamajā gadā KIELLAND ir nāves ģimenes īpašumu plēsa plašu ūdens.1889-1890 gados Kielland strādāja Stavanger laikraksta redaktoru. Viņš rakstīja neticami summa avīzē, bet bija daži sabiedrotie un jūtama arvien vairāk Skinless. Viņš uzrakstīja vēstuli: "jūs zināt, jums ir novēros tik daudz ļaunās acis lurking par vīlies strādnieks". Divus gadus vēlāk viņš bija mērs; Stavangeras un 1902, apgabala gubernators Romsdals summa pēc tam, kad viņš pieņemts, ka šie uzdevumi, kas bija ekonomikas glābšanas viņam, tas bija ne vairāk daiļliteratūra. Tā bija valdība, kas ieceļ tautas mēru, citādi viņš būtu gandrīz sasniegusi kļūtu mērs, viņa dzimtajā pilsētā. Viņš ir apzinīgs ierēdnis, bet kauns piederīgas valsts amatpersonas, kā viņš bija tik pamatīgi, ka tālrunī. January 1904. gadā, būdams County Teksasas gubernators, viņš bija tikko ievietojis 5 nedēļu atvaļinājumā kontinentā ar savu izdevēju Hegel, kad viņš saņēma piedāvājumu, ka tas bija izcēlies, uguns iznīcina Ålesund. Viņš tverrsnudde un nākamajā rītā PL. 10:00. 7 viņš uzrādīja South West, nav redzējis jebkurā naftas uz ielas Ålesund un organizē neatliekamo palīdzību par priekšzīmīgu ceļu. Vēlāk viņš uzrakstīja draugiem, kas bija 14 dienas bija uguns, "Jā, es uzdrošinās teikt festtid- bet tikai kaut ko par mani".

Resultater (latvisk) 2:

Kad Kiellands pamāte nomira vasarā 1887, viņš gribēja pārcelties atpakaļ uz savu bērnības mājām pie Breiavannet. Pēdējā grāmata viņš publicēja pirms viņš devās mājās no Francijas, bija Sankt Hans Fest, scathing uzbrukumu Lars Oftedal un viņa sekotāji, ko sauc par "truši". Daudzi jutās hit un kad Kielland atgriežoties 1888 vasaru paziņoja, ka viņš lūgs, ka parlamenta deputāts par Liberālās partijas, viņš bija skaidrs, zinot, ka parlamentārā sēdeklītis Stavangera bija nepieejamā vietā. Kielland uzskatīja kļūt par redaktoru un rakstīja Bjērnsons: ". Lapu manā rokā būtu postu pilsētai un atrakciju valstij" Viņš ļāva sevi no daudziem, un tas šķiet gandrīz simboliski, ka pilsētas Stavanger nākamajā gadā Kiellands nāve saplēsa ģimenes īpašumu pie Broad ūdeni. Gados 1889-1890 strādājis Kielland kā redaktors Stavanger Avis. Viņš rakstīja daudz laikrakstā, bet bija maz sabiedrotos un jutās vairāk un vairāk galled. Viņš rakstīja vēstuli: "Jūs zināt, tie tika novēroti ar tik daudz ļauno acīm, jautājums nelaimīgs mīnas." Divus gadus vēlāk viņš kļuva mērs Stavangerā, un 1902 rajona gubernators ar Romsdal apgabala. Kad viņš veica šos pienākumus, kas bija finanšu glābšanas viņam, tas vairs nebija fikcija. Tā bija valdība, kas iecelti tautas mēriem, pretējā gadījumā viņš diez sasniegt kļūt mērs savā dzimtajā pilsētā. Viņš bija apzinīgs ierēdnis, bet kauns piederēt valsts amatpersonām, kas viņš bija ļaunprātīgi tik pamatīgi. 1904. gada janvārī, bet viņš bija rajona gubernators in Romsdal, viņš bija tikko uzsākusi 5 nedēļu brīvdienās kontinentā ar savu izdevēju Hēgelis, kad viņš dabūja ziņu, ka tas bija izcēlies pilsētas uguni Ålesund. Viņš pagriezās pēkšņi, un nākamajā rītā pēc. 7 viņš piedalījies katrā viesistaba un vaskadrānas ielās Ålesund un organizētās avārijas priekšzīmīgi veidā. Vēlāk viņš rakstīja draugiem, ka 14 dienas uguns bija, bija "jā, es neuzdrošinās teikt svētku laiku -., Bet tikai kaut ko par mani"