Handelshuset ble drevet videre av d

Handelshuset ble drevet videre av de to yngste sønnene, med Jacob Kielland d.y. som den ledende. Det er han som er modellen til Gammelkonsulen i Kiellands romaner. Han var nøktern og arbeidsom og en utpreget forsiktig forretningsmann. I hans tid ble firmaets aktivitet likevel forskjøvet fra handel til spekulasjon i verdipapirer; ved hans død 1863 opphørte firmaet å eksistere som handelshus, og barna fordelte formuen mellom seg. Hans sønn og dikterens far, Jens Zetlitz Kielland, levde som rentier, men var likevel en av byens mest betrodde menn. Han var gift med prestedatteren Christiane Lange, en livsfrisk og vakker kvinne som sjarmerte alle. I foreldrehuset ved Breiavatnet i Stavanger ble Alexander født som den tredje av ekteparets 7 barn. Han elsket sin mor over alt på jord, og det var et stort slag for ham da hun døde i barselseng like før han fylte 13 år. Vel ett år senere giftet faren seg på nytt, men forholdet mellom Alexander og stemoren forble anspent. Forholdet til faren var preget av ambivalens og spenninger. Faren var meget religiøs, kongetro, pliktoppfyllende og konservativ, men hadde liten sans for forretninger. Helst ville han ha vært kunstner eller håndverker; han spilte piano og syslet med maling og treskjæring. Disse interessene medførte at han stilte seg åpen overfor sønnens dikterambisjoner. Ellers var han nokså moralistisk og kunne virke både pirkete og belærende på sine sønner, og selv om Alexander så opp til og elsket sin far, lot han seg irritere av den belærende tonen.

Resultater (latvisk) 1:

Tirdzniecības nams tika braukts pa diviem jaunākais dēliem, Jacob Kielland d.y. kā vadošā. Tas ir tas, kas ir vecs konsuls KIELLAND ir romānu modelis. Viņš bija prātīgs un centīga un izteikti piesardzīgi biznesmenis. Savā laikā bija uzņēmuma darbību, tomēr mainījies no tirdzniecības spekulācijas ar vērtspapīriem; pēc viņa nāves, 1863, firma beidza pastāvēt kā tirdzniecības nams, un bērni izplata bagātību savā starpā. Viņa dēls un rakstnieka tēvs Jens Zetlitz Kielland, dzīvoja kā rentier, bet joprojām bija viens no pilsētas visvairāk uzticas vīriešiem. Viņš bija precējies ar Deizijas meita Christiane Lange, veidu, veselīgu un skaistu sievieti, kas visus sajūsmināja. Vecāku mājā pie Breiavatnet ezera, Stavangerā bija Aleksandrs, dzimis kā trešā daļa barbaulds 7 bērni. Viņš mīlēja viņa māte visas vietas uz zemes, un tas bija liels trieciens viņu, kad viņa nomira dzemdībās, tieši pirms viņš kļuva 13 gadus vecs. Arī gadu vēlāk viņa tēvs apprecējās vēlreiz, bet attiecības starp Aleksandru un pamāte joprojām bija sasprindzis. Attiecības ar tēvu tika atzīmēta ar dalīto un spriedzi. Tēvs bija ļoti reliģiskā monarhists, apzinīgs un konservatīva, bet nebija nekādas jēgas no uzņēmējdarbības. Jebkurā laikā, viņš būtu bijis mākslinieks vai amatnieks; Viņš spēlēja klavieres un dabbled ar krāsu un koka kokgriezumi. Šīs intereses nozīmē, ka viņš stāvēja atvērti, saskaroties ar dēlu, ambīcijām dzejnieks. Pretējā gadījumā viņš bija diezgan moralistic un varētu strādāt ļoti kaprīza un pamācošs par saviem dēliem, un gan Aleksandrs izskatījās līdz viņa tēvs mīlēja, viņš ļāva viņiem traucēt didaktisko toni.

Resultater (latvisk) 2:

HANDELSHUSET tika ekspluatēti ar diviem jaunākajiem dēliem, Jacob Kielland dy par vadošo. Tas ir tas, kas ir modelis Vecā konsula Ķīlē romānu. Viņš bija prātīgs un strādīgs un izteikti piesardzīgs uzņēmējs. Savā laikā bija uzņēmuma darbības aktivitāte joprojām pārvietojies no tirdzniecības spekulācijas vērtspapīru; viņa nāves 1863. gadā beidza pastāvēt sabiedrība, tirdzniecības nams, un bērni sadalīti bagātību savā starpā. Viņa dēls un rakstnieka tēvs, Jens Zetlitz Kielland dzīvoja kā rantjē, bet joprojām bija viens no tās visvairāk uzticamiem cilvēkiem. Viņš bija precējies ar priestera meita Christiane Lange, dzīve veselīga un skaista sieviete, kas apbūra ikvienu. Vecāku mājā Breiavatnet Stavangerā tika Aleksandrs piedzima kā trešdaļā pāra septiņiem bērniem. Viņš mīlēja viņa māte vairāk nekā jebkas cits, un tas bija milzīgs trieciens viņu, kad viņa nomira dzemdībās tieši pirms viņš pagriezās 13 gadus vecs. Nu gadu vēlāk tēvs apprecējās vēlreiz, bet attiecības starp Aleksandra un pamāti joprojām ir saspringta. Attiecības ar tēvu tika atzīmēta ar pretrunām un spriedzi. Viņa tēvs bija ļoti reliģioza, kongetro, apzinīgs un konservatīva, taču bija maz jēgas uzņēmējdarbību. Vai viņš ir mākslinieks vai amatnieks; viņš spēlēja klavieres un dabbled ar glezniecību un kokgriezumiem. Šīs intereses nozīmē, ka viņš stāvēja atvērtas pārklājumu dēls dzejnieka ambīcijas. Pretējā gadījumā, viņš bija diezgan moralistic un varētu darboties gan finicky un moralizējošs pie saviem dēliem, un, lai gan Aleksandrs pacēla un mīlēja savu tēvu, viņš nemaz pats kairināt moralizējošs toni.