Etter avsluttet eksamen reiste Kiel

Etter avsluttet eksamen reiste Kielland hjem, giftet seg og kjøpte Malde Teglverk (på Madla utenfor byen) og drev det i 9 år. Beate var vakker, sjarmerende og kvikk i replikken og hadde stor sans for selskapelighet, men det kom tidlig til gnisninger i ekteskapet, noe man mener skyldtes mangel på åndelig fellesskap. I løpet av tre år (1873–76) fødte hun tre barn, og 1882 fikk ekteparet sitt fjerde og siste. Kielland gikk med liv og sjel opp i teglverkdriften og utmerket seg som en arbeidervennlig driftsherre. Tiden her gav ham også mange lærerike erfaringer som han senere skulle utnytte i sitt forfatterskap.

Vel så mye tid brukte han imidlertid på å sette seg inn i de nye tankeretningene. Han fulgte grundig med i aviser og tidsskrifter og leste moderne utviklings- og moralfilosofi og kunstteoretiske, pedagogiske og litteraturhistoriske verker. Av skjønnlitteratur leste han bl.a. Bjørnson, J. P. Jacobsen, Holger Drachmann, Flaubert og brødrene Goncourt. Alt dette fikk betydning for hans åndelige utvikling, men særlig viktig ble verkene til Charles Darwin, John Stuart Mill og Georg Brandes. Fra 1872 leste han alt den siste publiserte. For Kielland var dette en viktig brytningstid. Drømmen om selv å bli forfatter modnet, men han følte seg usikker på om han hadde de nødvendige litterære talenter og fryktet at han “besidder mere kritik enn fantasi”.

Etter hvert opplevde Kielland sitt miljø som temmelig snevert. Stavanger var en liten provinsby, og han følte seg isolert og temmelig alene med sine tanker. Våren 1878 tok han det avgjørende valg. I hemmelighet pakket han sine kofferter, og i mai brøt han opp fra teglverket, forlot kone og tre barn og drog til Paris – for å bli dikter. Det var en dristig avgjørelse. Forholdene for næringsvirksomhet var ikke så gode som tidligere. Det kunne tale for at han burde ha holdt seg hjemme og skjøttet sin bedrift. På den annen side kunne det gi støtet til å finne på noe annet. Men til da hadde han ikke hatt én eneste linje på trykk, så en god porsjon selvtillit må han ha hatt. Valget viste seg å være lykkelig. Oppbruddet ble starten på en dikterisk raptus som bare Holbergs kan måle seg med. I juliheftet 1878 av Nyt norsk Tidsskrift ble enakteren Paa Hjemveien offentliggjort, og i løpet av de neste 7 1/2 år utgav Kielland i alt seks romaner, seksten novelletter og fire scenestykker, samt flere artikler og småstykker i aviser og tidsskrift.

Paa Hjemveien er et problemstykke som i Kierkegaards ånd stiller menneskene overfor et krav om å være i sannhet. Med sine angrep på løgnaktighet og dobbeltmoral, den sterke kvinneskikkelsen i sentrum og den beske utleveringen av presteskapet inneholder den nøkkelen til flere av hans senere bøker. Stykket vakte oppsikt og ble mye diskutert. Omtrent samtidig sendte Kielland inn et par noveller, samt et reisebrev til Dagbladet, men først året etter fikk han sitt litterære gjennombrudd med en liten samling Novelletter, som gav gjenlyd i hele Norden. Samlingen ble påbegynt i Paris, der han oppholdt seg et halvt års tid, for det meste i eget selskap, mens han vaklet mellom tvil og tro med hensyn til sin planlagte dikterkarriere. På et ball i Versailles møtte han Bjørnson, som lot seg begeistre av Kiellands apparisjon: “Han var den stauteste og vakreste mand blandt alle disse tusen [...] han var da mindst en kongelig prins fra et fjernt sneland.” Men Kielland syntes Bjørnson var noe forbeholden i sin ros da han leste opp fra tekstene sine under et middagsselskap. Da han på hjemveien fra Paris møtte den legendariske forleggeren i dansk Gyldendal, Frederik Hegel, i København og forela ham samlingen med novelletter, skulle det imidlertid vise seg at Bjørnson hadde anbefalt ham på det varmeste. Hegel ville gjerne anta boken, og vinteren 1879 skrev Kielland novellettene ferdig. Samlingen utkom 1. mai og regnes som forfatterens egentlige debut. I november året etter kom Nye Novelletter.

Som genre var novelletten en nyskapning i norsk litteratur – en kort, poengtert fortelling som med utgangspunkt i en enkelt hendelse, et tilfeldig møte eller et tankestreif kaster lys over et sosialt problem, antyder politiske motsetninger, karakteriserer typer og personer. Stilen er impresjonistisk, formen munter og spøkefull. Noen av dem er rene humoresker, skrivekunst for skrivekunstens egen skyld, mens andre, de vektigste og mest kjente, hvorav de fleste er å finne i den andre samlingen, som f.eks. Balstemning, Siesta, En god Samvittighed, samt den allegoriske Torvmyr, har en satirisk og sosialkritisk dimensjon.

Både Bjørnson og brødrene Brandes, som Kielland var blitt kjent med i København, la press på ham for å få ham til å skrive noe vektigere, bøker der hans engasjement i aktuelle samfunnsspørsmål kom klarere til uttrykk. Sommeren 1879 flyttet familien til Malde, og her begynte Kielland på arbeidet med romanen Garman & Worse. Etter fem måneders intens skriving sendte han inn manuskriptet til Hegel, som ble dypt imponert. I slutten av april forelå boken, som ble en litterær begivenhet og brakte Kiellands navn på alle litterært interesserte menneskers lepper.

Garman & Worse er en kollektivroman, der hele fremstillingen er konsentrert om det garmanske handelshus. “Jeg har så mange folk og alle vil de spille hovedrollen,” skrev Kielland til Brandes. Handelshuset omfattes med sympati, og ingen av medlemmene blir utlevert annet enn gjennom en mild ironi som rammer all menneskelig dårskap. Handlingen utspiller seg i samtiden. Handelshuset er på nedtur, og konflikten mellom dem som vil holde på gamle konvensjoner, og dem som går inn for noe nytt, står sentralt. Dette settes særlig på spissen i forholdet mellom kjønnene. Her stiller forfatteren seg på parti med den gryende kvinnebevegelsen. En av de kvinnelige romanfigurene blir et tragisk offer for gamle fordommer, en annen er sterk nok til å sette seg opp mot det gamle patriarkalske samfunnets kvinnesyn. Hun skaffer seg en utdannelse og frir selv til den mannen hun vil ha.

Romanen fremstiller ikke alt nytt som godt. Den gamle tids klasseskiller blir nok tydelig markert, bl.a. gjennom kontrasten mellom Garman-familiens patrisiervilla og fattigstrøket West End, og ikke minst gjennom den berømte kirkegårdsepisoden, der gammelkonsulen og en fattigjente følges til graven samme dag. Men i bunn og grunn har forfatteren mye godt å si om de gamle handelsmatadorene. De tok ansvar for arbeiderne sine og stod for verdier – gavmildhet, ærlighet, rakryggethet – som er i ferd med å forsvinne i takt med at en ny, griskere og mer hensynsløs kapitalistklasse er på vei oppover. Det er disse forfatteren svinger pisken over, men i enda høyere grad embetsstanden, især presteskapet, som karikeres grovt og blir gjenstand for blodig satire.

I Garman & Worse kommer impresjonistisk stilkunst og realistisk “indignasjonspoesi” til full utfoldelse. I det meste og beste han utgir senere, holder han fast ved denne skrivemåten. Romanen skriver seg inn i den europeiske realismetradisjonen og viser innflytelse fra Balzac, Dickens og Turgenjev, delvis også fra Zola, som Kielland hadde et ambivalent forhold til og beskyldte for å bedrive “Godtkjøbsrealisme”.

Kielland er ingen forkynner. Fortrinnsvis kommer den sosiale tendensen frem gjennom handling, personskildring og symbolikk. Her dyrker han gjerne kontrastens kunst og stiller ulike miljøer og karakterer opp mot hverandre. Hans prosa er scenisk med hyppig bruk av dialog og samtale. Personene blir gjerne beskrevet ved hjelp av noen få karakteristiske trekk, gjerne knyttet til utseende og påkledning, som formidler noe om deres indre. I det hele er Kielland opptatt av detaljer som kan si noe om større helheter. “Pars-pro-toto” (del for helhet) er en stilfigur han ofte anvender. Personene fremstår oftest som typer. Kiellands styrke er ikke den dybdeborende psykologiske analyse, det er samspillet mennesker imellom som opptar ham. I nyere forskning er det blitt pekt på at hans romaner har klare melodramatiske trekk, for øvrig i likhet med Balzacs og Dickens', noe som springer ut av en fornemmelse av at gamle verdier er i ferd med å rase sammen og etterlate menneskene i et moralsk tomrom.

Et par måneder etter Garman & Worse kom For Scenen, som inneholder tre skuespill, foruten det tidligere publiserte Paa Hjemveien, byråkrati-satiren Hans Majestæts Foged og lystspillet Det hele er Ingenting. Samme år kom også Nye Novelletter. Deretter gikk Kielland i gang med å strekke kjølen til en ny roman, Arbeidsfolk, som forelå i april 1881. Det er et av forfatterens krasseste tendensverk med voldsomme angrep på et moralsk uthulet byråkrati. Det vakte stor oppstandelse og skaffet ham mange fiender. Selv Brandes og Bjørnson mente at agitasjonen tok overhånd på bekostning av diktningen.

I januar samme år døde faren, og Kielland solgte teglverket. Tilknytningen til Stavanger var ikke lenger så sterk, og i mars drog han til København for å undersøke muligheten for å slå seg ned der. I juni flyttet hele familien inn i villaen Hjortevang i København, der de ble boende de nærmeste to år. I København ble Kielland mottatt med åpne armer av den radikale intelligentsia og pleide hyppig omgang med bl.a. brødrene Brandes, Erik Skram og J. P. Jacobsen. Til tross for utstrakt selskapelighet med mye whisky og mange sene nattetimer – Kielland var en stor selskapsløve og en stor begersvinger – utfoldet han i disse årene en imponerende arbeidsaktivitet. Fra 8. juni til 25. august skrev han romanen Else, nok et krasst tendensverk, denne gang med handlingen lagt til Stavanger, om en fattig, foreldreløs pike som blir forført av en konsul og får et dypt tragisk endelikt idet hun blir funnet død i fengselet første juledag. Her angriper forfatteren hyklerisk godgjørenhet og gir en naturalistisk skildring av fattigdom og elendighet. Samtidig tar han et oppgjør med sin egen klasse. Med utgivelsen av Arbeidsfolk og Else stod Kielland frem som en bannerfører innenfor den radikale falanks. Ingen var lenger i tvil om hvor han

Resultater (latvisk) 1:

Pēc eksāmenu nokārtošanas pieauga Kielland mājās, apprecējos, nopirka brickyard Malde (pie Madla ārpus pilsētas) un skrēja uz 9 gadiem. Beate bija skaisti, burvīgs un izveicīgs rindā un liela jautrība, sajūtu, bet atnāca agri, lai būtu berzes laulību, kaut viens uzskata, ka bija garīgo Kopienu trūkuma dēļ. Gaitā trīs gadu laikā (1873-76) viņai piedzima trīs bērni un pāris ieguva viņu 1882 ceturtais un pēdējais. KIELLAND ar dzīvi un dvēseles iegāja brickyard operācijas un guva ievērību kā arbeidervennlig ekspluatācijas meistars. Laika šeit deva viņam pārāk daudz izglītības pieredzi, kuru viņš vēlāk varētu izmantot viņa rakstiski.Nu tik daudz laika, viņš izmantoja, tomēr sevi īstenot jauno domas virzieni. Viņš sekoja ar rūpīgu laikrakstos un žurnālos, un lasīt mūsdienu attīstības un morāles filozofijas un mākslas teorētiskās, izglītības un litteraturhistoriske darbi. Daiļliteratūras lasīdams, starp citām lietām. Bjernsons, p. j. Jakobsens, Holger Drachmann, Flobērs un brāļi Goncourt. Tas viss bija viņa garīgās attīstības nozīmi, bet īpaši svarīgs bija Charles Darwin, John Stuart Mill un Georgs Brandess darba. No 1872, viņš lasīja visvairāk nesen publicēja. Kielland, tas bija svarīgi globālās ekonomikas pārejas laiku. Sapnis būt rakstnieks vēl nobrieduši, bet viņš jutās pārliecināts par to, vai viņš bija vajadzīgi literāro talantu un baidījās, ka viņš "besidder vairāk pārskats par iztēli."Pēc katra pieredze Kielland savu vidi kā samērā šauri. Stavanger bija neliela provinces pilsēta, un viņš jutās izolēts un nevis vienatnē ar savām domām. 1878. gada pavasarī viņš ieņēma izšķirošo izvēli. Slepeni viņš pildīta viņu ceļasomas un maijā viņš lauza no brickyard, atstājis sievu un trīs bērnus un devās uz Parīzi, lai kļūtu par dzejnieci. Tas bija drosmīgs lēmums. Saimnieciskās darbības apstākļos nebija tik labi, kā agrāk. Tā varētu runāt ka viņš būtu palicis mājās un pārvaldīt savu uzņēmumu. No otras puses, tas varētu dot stimulu domāt par kaut ko citu. Bet līdz tam laikam viņš nav bijis vienu līniju drukā, tik labs palīdzīgu pašapziņas, viņš noteikti bija. Izvēle izrādījās laimīgs. Tikai iedvesmotājs var salīdzināt ar izlidošanas bija sākuma dzejas raptus. 1878, juliheftet veic Norvēģijas Magazine bija likuma ceļu uz mājām, kas sabiedrībai, un nākamo 7 1/2 gadu gaitā Kielland visus sešus romānus, sešpadsmit novelletter un četrus scenestykker, kā arī vairākus rakstus un gabali, laikrakstos un žurnālos.Pa ceļam mājās ir problēma, kas garā ceļā sastapto cilvēku saskaras ar Kierkegaards prasība, lai būtu patiesība. Ar to uzbrukumi dubultstandartus, spēcīga mātīte centrā un apmeklējuma garīdzniecības sagatavošanu, izdošanu un nepatiesums ir atslēga uz vairākiem vēlāk viņa grāmatas. Gabals izraisīja ažiotāžu un tika daudz diskutēts. Apmēram tajā pašā laikā nosūta Kielland pāris īsus stāstus, kā arī ceļojumu vēstuli ikdienas ziņas, bet vispirms nākamajā gadā, viņš bija viņa literāro izrāvienu ar maziem Novelletter, kas deva, arvien atbalsojās visās Ziemeļvalstīs kolekcija. Vākšana tika uzsākta Parīzē, kur viņš palika apmēram pusgadu, lielākā daļa savā uzņēmumā, kamēr viņš devies turp un atpakaļ starp šaubas un ticība attiecībā uz plānoto dzejnieka karjeras. Ball Versaļā, viņš satika Bjernsons, kas ļauj mīlēt KIELLAND ir apparisjon: "viņš bija stauteste un skaistākajiem cilvēks starp šiem tūkstošiem [...] Viņš toreiz vismaz Royal Prince no tālā sneland." Bet Kielland šķita Bjernsons bija kaut kas forbeholden savu atzinību, kad viņš nolasīja tekstu no viņu laikā vakariņas puse. Ja viņš būtu pa ceļam uz mājām no Parīzes leģendāro izdevējs, Dānijas Gyldendal Frederik Hegel, Kopenhāgenā un iesniedzējs ar viņu ticies kolekciju ar novelletter, tomēr būtu tas izrādīties ka Bjernsons bija uzticējusi viņu par vissiltākais. Hegel vēlētos uzņemties grāmatu un 1879 ziemā Kielland wrote novellettene apdare. Vākšana tika publicēts 1. var un tiek uzskatīta par autora reālā debija. Novembrī nākamajā gadā nāca jauns Novelletter.Kā žanrs bija novelletten inovācijas norvēģu literatūra-a brief, punktu stāstījuma, kas balstīta uz vienu notikumu, iespēja tikšanās vai kādu noklīdušu domu nojumes gaismas par sociālu problēmu, iesakot politiskās pretrunas, produkta noteicošo iezīmi veida un cilvēki. Stils ir impresionistisks, formas, jautrs un asprātīgs. Dažas no tām ir tīri humoresker, māksla mākslas dēļ, savukārt citi, vektigste un slavenākajiem, no kuriem lielākā daļa ir atrodams kolekcijā, piemēram, Balles kleita noskaņu, Siesta, labs Samvittighed, kā arī alegorisks kūdras purvi ir satīrisks un kritisko sociālo dimensiju.Viņš un viņa brāļi, kā Kielland bija iepazinušies ar Kopenhāgenā, izdarīt spiedienu uz viņu, lai dabūtu viņu rakstīt kaut ko ietekmīgāki, grāmatas kas nāca viņa iesaistīšanos pašreizējo sociālo jautājumu skaidrāk izteikta. 1879. gada vasarā ģimene pārcēlās uz Malde, un šeit sākās Kielland, strādājot pie romāna Lusonas & sliktāk. Pēc pieciem mēnešiem intensīva rakstiski, viņš nosūtīja Hegel, kurš dziļi iespaidoja manuskriptu. Aprīļa beigās tomēr bija grāmata, kas bija gada literāro notikumu un cēla KIELLAND vārdu uz lūpām visas literāru ieinteresēto tautas.Lusonas & sliktāk ir kolektīva romāns, kurā visu pārstāvība ir koncentrēta uz garmanske tirdzniecības nams. "Man ir tik daudz cilvēku, un visi viņi spēlēt vadošo lomu," rakstīja Kielland Brandess. Tirdzniecības nams klāta ar līdzjūtību, un neviens no dalībniekiem ir tiek dalīts, izņemot ar vieglu ironiju, kas ietekmē visu cilvēka muļķība. Darbība notiek Tagadnē. Tirdzniecības nams atrodas lejupslīde un konflikts starp tiem, kuri vēlas turēties pie vecā konvencijām, un tie, kuri iet par kaut ko jaunu, ir centrālā. Tas ir, konkrēti, pie tip par attiecībām starp dzimumiem. Šeit autors NOP up par topošo sieviešu kustību spēli. Viens no sieviešu jaunas formas traģisku upuri vecos aizspriedumus, vēl nav pietiekami spēcīga, lai sēdēt augšu pret veco patriarhālās sabiedrības sievietes skatienam. Viņa sniedz viņiem izglītību un ierosināt pat cilvēks grib.Romāns arī attēlo ne viss jaunais. Veco laiku klases būs skaidri iezīmēta, starp citām lietām. ar kontrastu starp Lusonas patrisiervilla un ģimenes sliktā rajona West End, un ne tikai caur slavenā kapsēta epizode, kurā veco konsuls un nabaga meitene ir sekoja kapu tajā pašā dienā. Bet būtībā, autors ir daudz labu teikt par vecu handelsmatadorene. Viņi uzņēmās atbildību par saviem darbiniekiem un stāvēja vērtības nesavtība, godīgums, rakryggethet-tas ir griskere un vairāk cietsirdīgiem kapitālistu šķirai gribēja pazust laika gaitā kā jaunu, ir par iemeslu. Tas ir tās autors vēršas pātagu, bet līdz pat augstāka līmeņa valsts amatpersonām, jo īpaši garīdzniekiem, kā aptuvenu karikeres un tiks saskaņots asiņainas satīra.Lusonas & sliktāks nāk impresionisma stila mākslā un reāli "indignasjonspoesi" uz pilnu ekrānu. Lielākā daļa un vislabāk viņš publicē vēlāk viņš cieši turas pie šī pareizrakstības. Romāns ir rakstiski pati stājas Eiropas realismetradisjonen un parāda ietekmi Balzaks, Dickens un Turgenjev, daļēji arī no Zola, kā Kielland bija viennozīmīga attiecības ar apsūdzēto un izdarīt "Godtkjøbsrealisme".KIELLAND ir bez sludināšanas. Vēlams saņemt sociālās tendences uz priekšu ar darbībām, persona aprakstu un simbolika. Šeit viņš vēlētos attīstīt mākslas kontrastens un uzdot dažādās vidēs un rakstzīmes pret otru. Viņa prozas ir skatuvisks ar biežu lietošanu dialogu un sarunas. Cilvēki bieži aprakstītas dažas raksturīgās iezīmes palīdzību, justies brīvi, lai attiekties uz izskatu un ģērbusies īsbiksēs, kas pauž kaut ko par to iekšējās self. Visā ir saistīta ar informāciju, kas var pateikt kaut ko par lielākiem uzplēš Kielland. "Pars pro toto" (daļa no visa) ir skaitlis, ko viņš bieži piemēro stils. Cilvēki, šķiet, ir visbiežāk veidi. KIELLAND ir spēks nav dzīvot dziļums psiholoģiskās analīzes beigām, tas ir mijiedarbība starp cilvēkiem, ka viņu uztraukties. Jaunākajos pētījumos tas ir bijis norādīja, ka viņa romāni ir skaidrs melodramatiski pārvietoties pa ceļu, kā Balzacs un Dickens ', kaut ko, kas nāk no sajūta, ka vecās vērtības gatavojaties sacensību kopā un atstāt cilvēku morālo vakuumu.Dažus mēnešus pēc Lusonas & sliktāk bija par posmu, kas ietver trīs lugas, papildus iepriekš publicēto mājupceļā, birokrātiju un romiešu satirizes viņa Majestæts Foged un lystspillet visa lieta ir nekas. Tajā pašā gadā arī nāca jauns Novelletter. Tad devos Kielland sāka stiept ķīļa jaunais romāns, strādājošo, kas tika parakstīts aprīlī 1881. Tā ir viena no autora krasseste tendence mākslas ar vardarbīgu uzbrukumu morāles laivele birokrātiju. Tas izraisīja lielu maisa un nopelnījis viņam daudz ienaidnieku. Kamēr Brandess un viņam likās, ka aģitācijas ņēma virsroku rēķina viņa rakstiski.Tā paša gada janvārī viņa tēvs mira, un Alexander Kielland pārdod brickyard. Stavanger asociēšanu vairs nebija tik stipra, un viņš devās uz Kopenhāgenu, lai izpētītu iespēju apmesties tur martā. Jūnijā, visa ģimene pārvietota Villa briežu vang Kopenhāgenā, kur tie dzīvo, nākamo divu gadu laikā. Kopenhāgenā bija Kielland sagaidīja ar atplestām rokām ar radikālu inteliģence un mēdza bieži darīšana ar cita starpā. Viņa brāļi, Erik Skram un j. p. Jakobsens. Neskatoties uz plašo jautrība ar daudz viskija un daudzas vēlu nakts stundas-Kielland bija liels socialite un lielu begers spārni-izvietot viņu šajos gados iespaidīgu darbu aktivitāte. No 8. Jūnija līdz 25. augustā, viņš uzrakstīja romānu "citur, vēl citu skarbi tendence mākslas, šoreiz ar rīcību pievienots Stavangerā, par sliktu, bārene, kurš ir seduced ar konsulu un kļūst dziļi traģiska gala, kā viņa ir atrasts miris cietumā Ziemassvētku diena. Lūk, uzbrūkot autors liekulīgi ētiskajām un dodot naturālistisks tēlojums nabadzības un izmisuma. Tajā pašā laikā viņš notiek kāršu atklāšana ar savu klasi. Ar atbrīvošanu no darba cilvēki un vēl stāvēja Kielland uz priekšu kā banner izraisa laikā radikāli falanga. Vairs bija šaubas par to, kā viņš

Resultater (latvisk) 2:

Beidzis ceļojis Kielland mājās, apprecējās un nopirka Malde Teglverk (at Madla ārpus pilsētas), un vadīja to uz 9 gadiem. Beate bija skaists, burvīgs un izveicīgs viņa rindā un bija lieliska sajūta jautrība, bet tas bija agri spriedzi laulībā, kurā tā uzskata izraisīja trūkums garīgā kopībā. Trīs gadu laikā (1873-1876) laikā viņa dzemdēja trīs bērni, un 1882 ieguva pāris ir ceturtais un pēdējais. Kielland gāja sirdi un dvēseli Brickworks operācijās un atšķirt sevi kā strādnieku draudzīgu operāciju meistars. Pašlaik šeit arī deva viņam daudz instruktīvus pieredzi, ka viņš vēlāk izmantot savā rakstveidā. Nu tik daudz laika pavadīts, tomēr viņš nodot sevi vērā jaunu domāšanas. Viņš sekoja pamatīgi laikrakstos un žurnālos un lasīt modernu attīstību un morālo filozofiju un mākslas teoriju, izglītības un literāros vēsturiskos darbus. Daiļliteratūras viņš lasa IA Bjērnsons, JP Jacobsen, Holger Drachmann, Flaubert un Goncourt brāļi. Tas viss bija ietekme uz viņa garīgo attīstību, bet īpaši svarīgi bija darbs Charles Darwin, John Stuart Mill un Georg Brandes. No 1872, viņš lasa visu jaunāko publicēts. Par Kielland bija galvenais nemieriem. Kļūt rakstnieks sapnis nogatavināts, bet viņš jutās pārliecināts, vai viņš bija nepieciešamās literatūras talantu un baidījās, ka viņš "pieder vairāk nekā kritik iztēli." Kā pieredzējis Kielland savu vidi diezgan šauri. Stavanger bija neliela mazpilsēta, un viņš jutās izolēti un diezgan vienatnē ar savām domām. Pavasaris 1878 viņš ņēma izšķirošu izvēli. Slepeni viņš pildīta savas ceļasomas, un maijā viņš piecēlās no esošas ražotnes, atstāja sieva un trīs bērni, un devās uz Parīzi - kļūt par rakstnieku. Tas bija drosmīgs lēmums. Darba nosacījumi nebija tik labi, kā līdz šim. Tā varētu domāt, ka viņš būtu palikuši mājās un piedalījās viņa uzņēmējdarbību. No otras puses, tas varētu dot stimulu, lai atrastu kaut ko citu. Bet līdz tam viņš nebija bijusi vienota līniju uz spiedienu, tāpēc lielai daļai uzticības viņš ir bijis. Izvēle izrādījās laimīgs. Pārtraukums bija sākums dzejas raptus tikai Holbergs nevar sacensties. Jūlijā brošūras, 1878.gadā Izbaudiet norvēģu Journal bija viens-act play mājas publiskoti, un nākamo 7 1/2 gadu publicētajiem Kielland kopējais seši romāni, sešpadsmit īsiem stāstiem un četras skatuves gabaliem, kā arī vairāki raksti un morsels laikrakstos un periodiskajos izdevumos. Pa ceļam mājās ir problēma gabals Kierkegaard gara padara cilvēki saskaras ar prasību, lai būtu patiesība. Ar savu uzbrukumu uz nepatiesums un liekulības, stipra sieviete skaitlis centrā un rūgta nodošanu garīdznieku satur atslēga vairāki viņa vēlāk grāmatām. Play piesaistīja uzmanību un tika plaši apspriests. Aptuveni tajā pašā laikā nosūta Kielland dažus īsus stāstus, kā arī travelogue uz Dagbladet, bet vispirms Nākamajā gadā viņš saņēma viņa literāro izrāvienu ar nelielu savākšanas novelettes, kas atbalsojas visā reģionā. Kolekcija tika uzsākta Parīzē, kur viņš palika uz sešiem mēnešiem, galvenokārt savā uzņēmumā, kamēr viņš nešaubījās starp šaubām un ticību attiecībā uz savu plānoto dzejnieks karjeru. Pie bumbas Versaļā, viņš tikās Bjērnsons, kas ļaut sevi būt iedvesmoja Kiellands parādīšanās: ". Viņš bija resns un skaistākā mand starp visiem šiem tūkstošiem [...], viņš pēc tam tika izmantota Minimālais bez princi no tālas sniega valstī" Bet Kielland atrasts Bjērnsons bija nedaudz piesardzīgs savā slavēt, kad viņš lasa no viņa lyrics vakariņas puse laikā. Kad viņš pa ceļam mājās no Parīzes tikās ar leģendāro izdevējs dāņu Gyldendal, Frederik Hēgelim Kopenhāgenā un noteikt pirms viņa vākšanu īso stāstu, tas tomēr būtu jāpierāda, ka Bjērnsons ieteica viņam sirsnīgi. Hēgelis labprāt uzņemtos grāmatu un ziemas 1879 rakstīja Kielland novellettene pabeigta. Kolekcija tika publicēts 1. maijā, un tiek uzskatīts, ka autora nekustamā debija. . Novembrī gadā pēc jaunu novelettes Šis žanrs bija novelletten jauninājums Norvēģijas literatūrā - īsa, norādīja stāsts balstās uz vienu notikumu, ir iespēja tikšanās vai domu klaiņojošu met gaismu uz sociāla problēma, liecina politiskās atšķirības, kas raksturo veidu un cilvēkiem. Stils ir impresionistisks, veidot jautrs un asprātīgs. Dažas no tām ir tīri humors kastes, glītrakstīšana rakstīšanai mākslas dēļ, bet citi, weightiest un slavenākajiem, no kuriem lielākā daļa ir atrodami otrajā sesijā, piemēram. Balstemning, Siesta, labs Samvittighed un alegorisks kūdrāji, ir satīrisks un sociālo kritisko dimensiju. Gan Bjērnsons un brāļi Brandes kas Kielland tikās Kopenhāgenā, izdarīt spiedienu uz ​​viņu, lai dabūtu viņu uzrakstīt kaut smagāks, grāmatas kur viņa iesaistīšanās pašreizējiem sociālajiem jautājumiem nāca skaidri izstādīti. Vasara 1879 ģimene pārcēlās uz Malde, un šeit sāka Kielland darbā jaunu Garmans un sliktāk. Pēc piecu mēnešu intensīva rakstīšanas viņš nosūtīja manuskriptu uz Hēgeļa, kas bija dziļi iespaidu. Aprīļa beigās pastāvēja grāmatu, kas kļuva literārs pasākums un cēla Kiellands nosaukumus visiem literāro entuziasti cilvēka lūpām. Garman & sliktāk ir kolektīvs romāns, kur visa produkcija tiek koncentrēta uz garmanske tirdzniecību. "Man ir tik daudz cilvēku, un visi viņi spēlēs galveno lomu," rakstīja Kielland to Brandes. HANDELSHUSET pārklāti ar līdzjūtību, un neviens no dalībniekiem tiks nodrošināts, izņemot caur maigu ironiju, kas ietekmē visu cilvēka muļķību. Darbība notiek mūsdienu vēsturē. Tirdzniecības nams ir uz samazināšanos, un konflikts starp tiem, kuri vēlas, lai saglabātu veco konvencijas, un tiem, kas iet uz kaut ko jaunu, ir centrālā. Tas ir noteikts īpaši galā attiecības starp dzimumiem. Uzstādīt autoram pats uz pusi topošo sieviešu kustībai. Viena no sieviešu iedomu rakstzīmes kļūst traģisks upuri veco aizspriedumi, vēl ir pietiekami spēcīga, lai sacelties pret veco patriarhālā sabiedrībā sieviešu. Viņa iegūst izglītību un atbrīvo sevi no šī cilvēka, viņa grib. Romāns ataino nav nekas jauns, kā arī. Vecais slodzes klases atšķirības, ir pietiekami skaidri marķēti, cita starpā izmantojot kontrastu starp Garman-ģimenes patrisiervilla un nabadzīgo rajona West End, un ne mazāk svarīgi caur slavenā kapsētā epizode, kur vecs konsuls un slikta meitene, kam uz kapu pašā dienā. Bet būtībā, autors ir daudz laba ko teikt par veco handelsmatadorene. Viņi uzņēmās atbildību par saviem darbiniekiem un stāvēja vērtības - devība, godīgums, rakryggethet - kas drīz izzudīs laikā ar jaunu, griskere un vairāk nežēlīgs kapitālistu šķiras pieaug. Tie ir autors kļūst pātagu vairāk, bet vēl jo vairāk tāpēc, ierēdniecība, it īpaši garīdznieki, kuri kariķēts raupja un uz kuriem attiecas asiņaino satīra. In Garmans un sliktāk nāk impresionisma stila mākslu un reālistisku "indignasjonspoesi" uz pilnu izteiksmi. Jo lielākā un labākā viņš publicē vēlāk, viņš tur ātri, lai šo pareizrakstību. Novel rakstīšanas sevi Eiropas reālisma tradīciju un parāda ietekmi Balzaks, Dickens un Turgenev, daļēji arī no Zola, kurš Kielland bija ambivalenta un apsūdzēja to izdarīt "Godtkjøbsrealisme". Kielland nav sludinātājs. Vēlams, nāk sociālo tendenci uz priekšu ar rīcību, raksturs attēlojumu un simboliku. Te viņš audzē mīlestību Contra draugs mākslas un ir dažādas vides un rakstzīmes pret otru. Viņa proza ​​ir skatuvisks ar biežu dialogu un sarunas. Cilvēki bieži aprakstītas, izmantojot dažus īpašības, kas bieži saistīti ar izskatu un ekipējums, kas ielaiž kaut ko par savu iekšējo self. Par visu Kielland attiecīgo informāciju, kas varētu kaut ko pateikt par lielākiem veselas. "Pars pro toto" (daļa par visa) ir stils skaitlis viņš bieži izmanto. Cilvēki parādās visbiežāk kā veidiem. Kiellands spēks nav dybdeborende psiholoģisko analīzi, tā ir mijiedarbība starp cilvēkiem, kas aizņem viņu. Pēdējo pētījumiem, tas ir norādīts, ka viņa romāni ir skaidrs melodramatic pārvietot, starp citu, tāpat kā Balzaks un Dickens, kas rodas no sajūtas, ka vecās vērtības ir apmēram sabrukt, atstājot cilvēkus morāls neesošu. Dažus mēnešus pēc Garman un sliktāk nāca skatuves, kas satur trīs spēles, turklāt iepriekš publicēts atgriežoties, birokrātija-satīra Viņa Majestāte Foged un dauzīšanās Viss ir Nekas. Tajā pašā gadā arī nāca Jauni novelettes. Tad devās Kielland sāka stiept ķīlis jaunu romānu, darba ņēmēju, kas bija pieejami 1881. gada aprīlī ir viena no autora krasseste tendence strādā ar vardarbīgiem uzbrukumiem morālā tukšums birokrātiju. Tas radīja lielu kņadu un nopelnījis viņam daudz ienaidnieku. Pat Brandes un Bjērnsons ticēja, ka satraukums pārņēma kontroli rēķina dzeju. Tā paša gada viņa tēvs nomira janvārī un Kielland pārdod ķieģeļu ražotnes. Pielikums uz Stavangeru vairs nebija tik spēcīga, bet martā viņš devās uz Kopenhāgenu, lai izpētītu iespēju norēķinus tur. Jūnijā ģimene pārcēlās uz villa Hjortsvang Kopenhāgenā, kur tie dzīvo nākamajos divos gados. Kopenhāgenā bija Kielland saņemti ar atplestām rokām, ko radikālu inteliģences un izmanto bieži attiecības ar, cita starpā, Brandes brāļi, Erik Skram un JP Jacobsen. Neskatoties uz plašo jautrība ar daudz viskija un daudziem vēlu nakts stundās - Kielland bija socialite un liels glāžu šūpoles - viņš attīstījās šiem gadiem iespaidīgs darbs darbības laikā. No 8 jūnijs - 25. augusts, viņš uzrakstīja romānu cits, vēl klajā tendence darbi, šoreiz ar pievienotās lai Stavangeras, par nabaga bāreņu meitene, kas tiek vilināja konsultants un iegūt dziļi traģisks nāve darbības, kā viņa tiek atrasts miris cietums Ziemassvētkos. Šeit uzbrucējs autors liekulīgi labsirdība un dod naturālistisks attēlojumu nabadzību un postu. Tajā pašā laikā viņš cīnās savu klasi. Ar atbrīvošanu ņēmēju un Else stāvēja Kielland priekšu kā standarta nesējs ietvaros radikālu falanga. Neviens nebija vairs šaubas kur viņš